Raketlons ir sporta veids, kurā tu izaicini savu pretinieku uz katru no četriem rakešu sporta veidiem – galda tenisu, skvošu, badmintonu un tenisu. Raketlona mačs ietver četrus setus, katrs no tiem pārstāv savu rakešu sportu. Katru setu spēlē līdz 21 punktam, kā galda tenisā, bet galējais raketlona spēles uzvarētājs ir nevis tas, kurš uzvar visvairāk setus, bet gan tas, kurš kopsumma savāc visvairāk punktus. Uzvarētājs ir vislabākais rakešu spēlētājs.

Raketlona vēsture

Raketlona izcelsme ir meklējama Somijā astoņdesmito gadu vidū, kur četri cilvēki no četrām rakešu spēļu federācijām satikās, lai noformētu spēli, kuru viņi sauca mailapelit – ‘’rakešu spēles’’. Pirmais Somu čempionāts tika noturēts Helsinkos 1986. gadā un šis sports ātri izauga līdz tādiem apmēriem, ka vienā turnīrā piedalījās gandrīz 400 cilvēku. Kopš tā laika ir skaidrs, ka tas ir sporta veids, kurš paliks apritē. Somu čempionāti tiek joprojām ik gadus rīkoti, bet norises vieta ir pārvietota no Helsinkiem un Lahti.

Zviedrijā raketlona pirmsākumi tiek fiksēti astoņdesmito gadu beigās. Tas ir kad 1989. gada maijā Zviedrijas ‘’Misters Raketlons’’ un divkārtējs nacionālais čempions, Pēters Landbergs, noorganizēja pirmās sacensības. Nākamajā gadā, 1990., notika pirmais Zviedrijas čempionāts un par to bija vērā ņemama interese, tajā iesaistījās ne mazāk kā 218 cilvēki. Kopš tā laika Pēters Landsbergs ir noorganizējis ikgadēju nacionālo čempionātu un šis sporta veids ir kļuvis vispāratzīts. Tomēr pēc vairāk kā 10 gadiem apmēram puse no nacionālo sacensību dalībniekiem nav iepriekš ņēmuši dalību. Tas apstiprina faktu, ka raketlons ir sporta veids, kas saista ar vien lielāku auditoriju. Visu šo iemeslu dēļ raketlons vairs nav nevienam nezināms sporta veids.

Šajos raketlona sākuma gados zviedru raketlons ir izgājis cauri dažādiem interesantiem notikumiem. Pirmajos dažos gados nosaukums ‘’raketlons’’ nemaz nebija vēl izdomāts. Tā vietā lietoja nosaukumu ‘’rakešu čempionāts’’. Arī noteikumi bija citādāki.

Pēc smagas spēles sākumā nebija skaidrs, kurš ir uzvarētājs līdz matemātiķi bija visu saskaitījuši. Pēc tam 1994. gadā šie noteikumi tika mainīti un pavisam negaidīti atklāti citi. Tika atklāts, ka līdzīga spēle – mailapelit – tiek spēlēta Somijā. Somu spēle bija diezgan līdzīga, bet skaitīšanas sistēma bija daudz vienkāršāka.

Spēles psiholoģija

Hansu Mullamu (Hans Mullamaa) raketlons sāka valdzināt kopš pirmā kontakta ar šo spēli. Viņš redzēja spēli starp vienu no elites skvoša spēlētājiem (Johan Stockenberg) un vispārēju raketlona spēlētāju (Stefan Engstrom). Spēlei bija jāizšķir, kurš būs tā gada (1999.) Gotenburgas čempions un vienprātīgi šķita, ka gluži vienkārši uzvarēt būs lemts Stefanam, kurš bija labā formā atšķirībā no Johana, kurš nebija trenējies un palielinājis svaru uz kādu laiku. Tas bija skvoša sets, kas lika Hansam saprast, ka raketlons piedāvā kaut ko neikdienišķu. Lai arī Stefans bija ļoti labs vispusīgs rakešu spēlētājs salīdzinājumā ar kādu Eiropas čempionātu, kur piedalījās Johans, viņš bija, protams, mazliet vairāk kā iesācējs skvošā un varēja gaidīt, ka iegūs tikai nedaudz punktus. Kāds var domāt, kāds neinteresants sets. Pilnīgi pretēji! Johans, protams, ieguva gandrīz visus punktus, bet Stefans bija pietiekami labs, lai paturētu bumbu. Johans spēlēja tā it kā no tā būtu atkarīga viņa dzīvība un nedeva iespēju Stefanam iegūt ne punktu. Hanss atzīst, ka tas bija jautri to vērot. Viņam šķiet, ka Johans uzvarēja skvoša setu ar kaut ko tādu – 21-2 un viss izvērtās tā, ka Stefanam nebija iespējas ‘’piedzīt’’ viņam punktu skaitu un beigu beigās Johans bija negaidīts spēles uzvarētājs, pateicoties viņa cīņas garam skvoša setā.

Šīs aprakstītais ir viens no interesantākajiem raketlona aspektiem. Fakts, ka katrā sporta veidā viduvējs spēlētājs var sacensties par uzvaru. Šis cilvēks var pat nebūt pasaules topa līderos, lai piedalītos šajā spēlē – kamēr spēles iznākums ir negaidīts un ir interesanti vērot šo spēli.

Otra raksturīga raketlona iezīme ir fakts, ka punktus skaita vienlīdzīgi. Katra no individuālajiem sporta veidiem, piemēram, tenisa, tu drīksti atļauties zaudēt dažus punktus, bet iegūt tos punktus labi spēlējot citās vietās, kur varbūt punktu skaits ir svarīgāks. Tas nozīmē, ka tenisā spēlētājs var iegūt mazāk punktus kopsummā, bet joprojām uzvarēt spēlē. Raketlonā visi punkti ir svarīgi. Lielākā daļa raketlona spēlētāju piekritīs, ka šim ir liela nozīme kā katrs no setiem tiek spēlēts. ‘’Raketlona badmintons’’, piemēram, ir šķietami pavisam cita badmintona spēle nepieminot ‘’raketlona teniss’’. Ja šī ir tīra psiholoģija vai turklāt ar matemātisku rezultātu raketlona skaitīšanu Hanss atstāj atvērtu, bet tas ir neapšaubāmi, bet lai vai kā, tas, ka tenisa ‘’gumijroka’’ (gummiarm) (Zviedriski tas norāda to kā roka atrodas uz raketes bumbiņas sišanas brīdī) un pavadītā ‘’cāļu’’ spēle ir pārsteidzoši parasts skats raketlonā. Spēlējot pēdējo tenisa maču ir jābūt cieši saspringtiem nerviem. Zaudēts punkts ir zaudēts punkts un tas nekad nevar tikt kompensēts.

Pabeidzot šo, Hanss saka, ka raketlons ir kas vairāk nekā tikai savienoti pasaules četri rakešu sporta veidi savienoti vienā. Tas ir specifiski, taktiski un psiholoģiski neiespējami atrast kur citur. Īsumā, tas piedāvā plašu auditoriju internacionālā līmenī. Šis ir laiks, kad pasaulei nevajadzētu vaicāt "Kurš ir pasaulē labākais skvoša spēlētājs?" vai "Kurš ir labākais tenisa spēlētājs?" Jautājumam, kuram šobrīd būtu jāizskan ir "Kurš ir labākais rakešu spēlētājs pasaulē?" Šobrīd šķiet, ka tas ir Mikko Karkkainen no Somijas.